​Ir situācijas, kad klients vēlas izstrādāt lietotni vai citu projektu, taču viņš nav pārliecināts par to, kāda izstrāde nepieciešama. Tāpēc šajā rakstā īsi aprakstīsim izplatītākos izstrādes veidus.

1. Frontend izstrāde skar pogas, tekstu, attēlus un skatus. Frontend izstrādātāja galvenais mērķis ir viegli un ērti lietojama, intuitīva lietotāja saskarne. Viņam ir cieši jāsadarbojas ar Backend izstrādātāju, lai nodrošinātu programmatūras produkta nevainojamu darbību gan lietotāja saskarnē, gan komunikācijā ar aizmugursistēmu jeb backend. Atšķirībā no lietotāja saskarnes dizainera, Frontend izstrādātājam ir jāprot arī novērst kļūdas un jānodrošina aplikācijas vai tīmekļa vietnes darbība dažādās pārlūkprogrammās un ierīcēs. Frontend izstrādātājs darbojas ar tādām programmēšanas valodām kā HTML, CSS, and Javascript. 

2. Backend izstrāde ir saistīta ar produkta “iekšpusi” jeb to, ko lietotājs neredz. Izstrādātājs, galvenokārt, strādā ar aplikācijas vai tīmekļa vietnes funkcionalitāti aizkulisēs, kā arī pilda šādus uzdevumus:

• Izpēta uzdevuma kontekstu. Backend izstrādātājam ir jāiedziļinās biznesa procesos, lai varētu nodrošināt to darbību ar programmatūras palīdzību.
• ​Piemeklē risinājumu. Balstoties uz pieredzi, programmēšanas sagatavēm un standartiem, Backend izstrādātājs piedāvā klientam visefektīvāko risinājumu.
• Izvēlas valodu. Izstrādātājam jāizvēlas tāda servera valoda, kura ļaus ātri, ērti un efektīvi pildīt uzdevumu. Dažas no tām ir Java, PHP, Python and Ruby.
• Atlasa instrumentus. Papildus valodai izstrādātājam jāizvēlas arī datu bāzes, piemēram, MySQL vai MongoDB, kā arī ietvari, piemēram Express.js. Ietvarā ietilpst kods, kas spēj atrisināt izplatītākos uzdevumus, kā, piemēram, lietotāju identifikācija.
• Raksta kodu. Šis uzdevums aizņem visvairāk laika un prasa sadarbību ar citiem izstrādātājiem, kā arī versiju kontroles sistēmas izmantošanu, lai nepieciešamības gadījumā atgrieztos pie iepriekšējā koda varianta.
  

3. Full-Stack izstrādātājs strādā ar lietotāja saskarni, servera pusi, datu bāzēm un veic atkļūdošanu. Šim speciālistam ir jābūt gan ar labām programmēšanas prasmēm, gan arī jāspēj risināt problēmas un kritiski domāt. Full-Stack izstrādātājs redz visu produkta ainu gan no lietotāja puses, gan aizmugursistēmā, līdz ar to viņš cieši sadarbojas ar citiem izstrādātājiem un ir atbildīgs par pilnīga programmēšanas produkta izstrādi.

4. Darbvirsmas lietotnes (desktop application) izstrāde nozīmē lietotnes programmēšanu konkrētai operētājsistēmai, piemēram Windows vai macOS. Uzņēmumi pieprasa darbvirsmas lietotnes izstrādi, lai tā darbotos fonā, veiktu sarežģītus uzdevumus, un dati būtu pieejami bez interneta savienojuma. Windows lietotnes programmēšanai izstrādātājs var izmantot tādus rīkus kā Visual Studio, UWP un citus rīkus, bet macOS operētājsistēmai - Swift, Xcode u. c.

5. Tīmekļa izstrāde ir tādu vietņu un lietotņu programmēšana, kuras darbojas pārlūkprogrammā. Šādām lapām un lietotnēm ir nepieciešams interneta savienojums. Tīmekļa izstrādātājs parasti izmanto PHP, Python, Angular, React, HTML, CSS, Javascript vai citas valodas, kā arī dažādus ietvarus, datu bāzes un bibliotēkas.

6. Datu bāzes izstrādei nepieciešams rūpīgi izpētīt biznesa jomu. Ja uzņēmumā ir liels datu apjoms, datu bāzes izstrāde palīdzēs tos sakārtot un sistematizēt. Lai izveidotu datu bāzi, nepieciešama:

• prasību noteikšana;
• fiziskā modelēšana;
• konceptuālā modelēšana;
• ​loģiskā modelēšana.

Datu bāzes tiek pārvaldītas tādās sistēmās kā Microsoft SQL Server, MySQL, PostgreSQL u. c. Dažas datu bāzes, ko izstrādātājs var izveidot:

• personīgu datu bāzi;
• centralizētu datu bāzi;
• dalīto datu bāzi;
• komerciālu datu bāzi;
• gala lietotāja datu bāzi;
• ekspluatācijas datu bāzi;
• relāciju datu bāzi;
• NoSQL datu bāzi;
• grafisko datubāzi;
• u. c.

7. ​Mobilā izstrāde ietver lietotņu programmēšanu tādām operētājsistēmām, kā Android un iOS. Android izstrādei parasti izmanto programmēšanas valodas Kotlin, Java, bet iOS izstrādei - Swift vai Objective-C. Valodā Dart uzrakstītais ietvars Flutter ļauj strādāt pie lietotnes izveides vienai izstrādātāju komandai divu komandu vietā (viena komanda Android izstrādei, otra - iOS izstrādei). Tomēr funkcionalitātes ziņā šāda lietotne piekāpjas Java/Kotlin vai Swift/Objective-C valodās programmētajām lietotnēm. Mobilajā izstrādē izšķir šādus veidus:

• Vietējā (native) izstrāde - lietotnes izstrāde konkrētai mobilajai operētājsistēmai.
• Starpplatformu jeb hibrīdā izstrāde - ar visām mobilajām operētājsistēmām saderīgas lietotnes programmēšana.

8. Mākoņdatošana - datorresursi, kas ir pieejami pēc pieprasījuma par abonēšanas maksu un ko pārvalda mākoņpakalpojumu sniedzēji. Tā var būt datu krātuve, serveri, datu bāzes, tīklošana un programmatūra. Izšķir 3 mākoņdatošanas veidus:

• Programmatūra kā pakalpojums (SaaS).
• Infrastruktūra kā pakalpojums (IaaS).
• ​Platforma kā pakalpojums (PaaS).

9. DevOps palīdz samazināt plaisu starp IT darbībām un programmatūras izstrādi. DevOps inženieris ir kā starpnieks, kurš veicina saziņu starp dažādām nodaļām, kas strādā pie programmatūras izveides un uzturēšanas. Tā kā šis speciālists sadarbojas ar visām nodaļām, viņš var strādāt pie projektu pārvaldības un plānošanas, koda uzlabošanas, serveru administrēšanas, rīku prototipēšanas, datu drošības, testēšanas un citiem uzdevumiem.

10. Kvalitātes nodrošināšana (QA) ir saistīta ar produkta vai pakalpojuma atbilstību nepieciešamajiem kvalitātes standartiem. Šis process ne tikai nosaka kļūdas, bet arī palīdz uzlabot programmatūras izstrādes procesu, lai produkts vai pakalpojums darbotos, kā paredzēts. Īpašie kvalitātes nodrošināšanas speciālista pienākumi var atšķirties atkarībā no uzņēmuma, bet parasti tie ietver:

• testēšanas plānu sastādīšanu;
• testēšanas piemēru izstrādi (gan manuālo, gan automatizēto);
• testu veikšanu;
• testēšanas rezultātu paziņošanu;
• produkta vai pakalpojuma kvalitātes uzraudzību.

​Bieži šie izstrādes veidi pārklājas, un var būt nepieciešami vairāki speciālisti.